Rasols — vai tomēr rosols? Šis jautājums uzrodas gandrīz katru reizi, kad svētku galdā parādās bļoda ar krāsainu, majonēzē iemīcītu salātu klasiku. Dažiem tas ir “rasols”, citiem “rosols”, bet patiesībā abi vārdi atspoguļo vienu un to pašu ēdienu ar senām saknēm un nedaudz mainīgiem akcentiem laikā un vietā.
Vārds “rosols” nācis no franču “russol” vai vācu “Russischer Salat” – “krievu salāti”. Latviešu valodā ar laiku tas pielāgojies un ieguvis tautiskāku skanējumu – “rasols”. Klasiskais rasols Latvijā kļuva par svētku ēdienu jau starpkaru period un mūsdienās katrai ģimenei ir sava “īstā” recepte – ar gaļu, bez gaļas, ar bietēm, ar ābolu vai bez.
Vēsturiski un kultūras fakti:
- Rasola pirmsākumi meklējami Krievijā — 19. gadsimtā šefpavārs Lisiankovs radīja “Olivjē salātus”, kas tiek uzskatīti par mūsdienu rasola priekšteci.
- Sākotnēji “rosols” bija delikatese — to gatavoja ar medījuma gaļu, kaperiem un anšoviem, nevis ar desu un majonēzi, kā ierasts tagad.
- Padomju laikos recepti “pielāgoja” – gaļu nomainīja pret “Doktordesu”, anšovus pret marinētiem gurķiem, un tā dzima latviešu klasika.
- Rasols bija un ir svētku simbols – to gatavo Ziemassvētkos, Līgo svētkos un jubilejās, jo tas “baro daudzus” un labi glabājas.
- Katrai ģimenei ir sava slepenā sastāvdaļa – kāds liek ābolu svaigumam, cits sinepes, bet daži pat pievieno karoti krējuma maigumam.
- Nosaukuma izvēle – “rasols” vai “rosols” – bieži atkarīga no paaudzes vai novada. Vecākā paaudze mēdz teikt “rosols”, jaunākie – “rasols”.
Kā tad ar Olivjē salātiem?
Lai gan rasols un Olivjē salāti izskatās līdzīgi, tiem ir gan vēsturiska, gan garšas atšķirība:
- Izcelsme
- Olivjē salāti radās 19. gadsimta vidū Maskavā, “Hermitage” restorāna šefpavāra Lisiankova Olivjē virtuvē.
- Rasols ir Olivjē salātu “tautiskā” versija, kas laika gaitā pielāgota Baltijas un Padomju virtuves tradīcijām.
- Sastāvdaļas
- Oriģinālais Olivjē bija grezns ēdiens: saturēja fazāna, teļa mēles, melno ikru, kaperus, anšovus, trifeļu un mājās gatavotu majonēzi.
- Mūsdienu rasols ir daudz vienkāršāks un pieejamāks: vārīti kartupeļi, burkāni, olas, marinēti gurķi, desa vai vistas gaļa, bieži arī ābols vai bietes, un majonēze no burciņas.
- Garšas raksturs
- Olivjē ir maigāks un izsmalcinātāks, vairāk uz neitrālām, krēmīgām garšām.
- Rasols ir sālītāks, skābāks, ar izteiktāku marinētu gurķu un sinepju noti – tieši tas, kas piešķir “latvisko raksturu”.
- Kāpēc sajauc abus?
Padomju laikā “Olivjē” recepte tika vienkāršota un izplatījās visā savienībā kā “svētku salāti”. Latvijā šis variants kļuva pazīstams kā “rasols”, un ar laiku abi nosaukumi dažkārt tika lietoti teju sinonīmiski.
Neatkarīgi no tā, kā to saucam — rasols vieno ģimenes pie viena galda. Un galu galā, svarīgākais nav pareizrakstība, bet tas, ka salāti garšo tieši tā, kā bērnībā.