Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir mirklis, kad pasaule šķiet mazliet lēnāka, gaismas kļūst siltākas un ikdienas steigai cauri izlaužas kāda īpaša sajūta — vēlme iepriecināt. Mēs rotājam mājas, plānojam tikšanās ar tuvajiem un domājam, kādā veidā šogad pārsteigt savus mīļos. Un aizvien biežāk cilvēki nonāk pie secinājuma: visvērtīgākās dāvanas nav tās, kas spoži spīd zem eglītes, bet gan tās, kas tapušas ar sirds siltumu.
Svētku galds vienmēr bijis daļa no latviešu identitātes. Katrs gadsimts, katrs gadalaiks un svētki atstājuši savas garšas un smaržas, kas vēl šodien parādās mūsu virtuvēs. Ielūkosimies, kā mainījusies latviešu svētku ēdienu tradīcija — no senlaikiem līdz mūsdienām.
Rasols — vai tomēr rosols? Šis jautājums uzrodas gandrīz katru reizi, kad svētku galdā parādās bļoda ar krāsainu, majonēzē iemīcītu salātu klasiku. Dažiem tas ir “rasols”, citiem “rosols”, bet patiesībā abi vārdi atspoguļo vienu un to pašu ēdienu ar senām saknēm un nedaudz mainīgiem akcentiem laikā un vietā.